Kā jūs abi nonācāt tautas deju pasaulē?
Mārtiņš: Mani vecāki Ieva un Kārlis Daukši vadīja Klīvlandes tautas deju kopu “Pastalnieki”. Es tur dejoju kopš bērnības.
Karīna: Mazie “Pastalnieki” vairāk saistīti ar latviešu skolu, kad bērni izaug no tā vecuma, visi var turpināt dejot “Pastalniekos”. Ir bijuši gadi, kad kopā sadejo trīs paaudzes.
Arī es iesāku dejot mazajos “ Pastalniekos”. 2007. gadā Mārtiņa vecāki man piedāvāja palīgvadītājas amatu, kam es piekritu. 2014. gadā es pārņēmu deju kopas vadību. Pēc gada piedāvāju palīdzību ar vadīšanu arī Mārtiņam.
Mārtiņš:
Es Karīnas piedāvājumam piekritu un kopš tā laika mēs abi vadām “ Pastalniekus”.
Karīna:
Šogad mums piepulcējās vairāk jauniešu, līdz ar to ir iespēja dejot arī sarežģītākas dejas.
Jūs ar prieku pieņēmāt piedāvājumu vadīt deju programmu Grand Rapidu svētkos?
Mārtiņš:
Piedāvājums nāca no svētku valdes, kas uzrunāja Karīnu. Viņa piedāvāja arī man. Es piekritu.
Karīna:
Esmu dejojusi kopš bērnības – gan baletu, gan tautas dejas. Man vienmēr ir gribējies piedalīties deju lieluzveduma veidošanā. Mūsu tautas deju pasaule ASV ir ļoti maza. Esmu redzējusi, kā strādā manas kolēģes – Iveta Asone, Astrīda Liziņa, Selga Apse. Mēs visi esam draugi. Mēs mācāmies viens no otra un sadarbojamies. Piedāvājums man bija liels gods, un mēs esam gatavi to uzņemties.
Mūsu jaundeju skates vadītājs ir Jānis Velkme, kas ir mūsu komandā. Tas ir vērtīgs papildinājums, jo Jānim ir liela pieredze tautas deju jomā.
Kā veidojas deju svētku repertuārs?
Deju lieluzveduma tēma ir “ Skaista mana tēvu zeme”. Uzvedumā būs četras daļas – “Plaši lauki”, “Dzīvnieki”, kurā dejos bērni un jaunieši, tad “Zaļi meži un kalni” un “Zils jūras ūdentiņš”. Katrai daļai esam sameklējuši atbilstošas dejas. Meklējām horeogrāfijas gan grāmatās, gan tautas deju un Latvijas Nacionālā kultūras centra datu bāzēs. Kopumā uzvedumā plānotas divdesmit piecas dejas.
Muzikālais pavadījums skanēs ierakstā. Dažām vecākām, trimdā radītām horeogrāfijām skaņa nebija tik kvalitatīva. Pauls Berkolds mūs saveda kopā ar Gati Gaujinieku Latvijā, kurš pats muzicē un darbojas skaņu studijā. Viņš palīdzēs atjaunot kvalitāti zaudējušos ierakstus.
Cik deju kopu patlaban pieteikušās dalībai svētkos?
Pašlaik ir pieteikušās 11 kopas no vairākām ASV pilsētām, sešas – no Latvijas, divas - no Kanādas, divas – no Anglijas, viena no Īrijas, 2X2 nometnes deju kopa. Ir pieteikušās četras bērnu, 12 – jauniešu, 17 – vidējās paaudzes un piecas senioru deju kopas.
Ir vairākas kopas, kurās sadejo dažādu paaudžu dejotāji, kas, mūsuprāt, ir ļoti skaisti un parāda latvisko garu, to, kas ir dziesmu un deju svētki.
Kāda bija sadarbība ar Latvijas horeogrāfiem, veidojot programmu?
Sadarbība bija ļoti laba. Mēs izsūtījām vēstules, kurās lūdzām atļauju izmantot viņu dejas lieluzvedumā, atsaucība bija ļoti pozitīva. Neviens neteica – Nē. Daži horeogrāfi pat piedāvāja labāku aprakstu vai video izvēlētai dejai.
Pastāstiet, lūdzu, kā notiks jaundeju skate?
Ikvienam horeogrāfam – gan no Ziemeļamerikas, gan no Latvijas ir iespēja piedāvāt savu horeogrāfiju dejotāju izpildījumā. Pirms svētkiem ir jāiesniedz arī horeogrāfijas apraksts un video, bet nolikums vēl top. Mūsu pieredze liecina, ka pieteikumu skatei parasti ir visai daudz.
Mēs vēl neesam izlēmuši, vai vērtējums par labāko horeogrāfiju būs žūrijas vai publikas rokās. Galvenā balva būs iespēja nodejot visvairāk balsu ieguvušo deju lieluzvedumā.
Kā ar tautastērpiem? Vai pastāv kādi noteikumi?
Man liekas, ka tā ir labā lieta par Ziemeļamerikas svētkiem - taustastērpu valkāšanā nav nekādu noteikumu, var vilkt vectētiņa zābakus vai vecmāmiņas tērpu, kas saglabāts, vai darināt jaunu. Mēs pieņemam visus. Lai dejo!
Vai ASV latviešu diasporas jaunā paaudze vēl grib dejot tautas dejas?
Jā, noteikti. Mums Klīvlandē pašlaik ir liela jauniešu grupa, kas dejo “ Pastalniekos”. Viņi grib dejot visu laiku, jautā mums: “ Kāpēc nav mēģinājuma šajā svētdienā?” Jauniešu interese ir liela. Skatījāmies, kā pagājušā gadā Toronto svētkos Gaŗezera jaunieši dejoja tautas dejas. Mums bija tāds lepnums par viņiem! Tik īsā laikā apgūt repertuāru un piedalīties svētkos.
Kāda ir publikas interese par deju koncertiem svētkos?
Publikas interese ir liela. Šie koncerti parasti ir ļoti labi apmeklēti un starp skatītājiem ir arī nelatviešu publika.
Jūs paši arī dejosiet?
Nē (smejas). Mēs ļoti vēlētos, bet tas būtu par daudz sarežģīti.