Izcilais deju ansamblis “ Daiļrade” 35 gadu pastāvēšanas laikā vienmēr bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks Latvijā, ieguvis vairākas galvenās balvas skatēs un svētkos. Ansamblis piedalījies vairākos nozīmīgos valsts un starptautiska mēroga pasākumos Ķīnā, Grieķijā, Vācijā un citās Eiropas valstīs. Gan ansamblim, gan tā mākslinieciskajai vadītājai Ivetai Pētersone - Lazdānei piedalīšanās Grand Rapidu Dziesmu un deju svētkos būs pirmā uzstāšanās ASV.
Saruna ar deju ansambļa “Daiļrade” māksliniecisko vadītāju Ivetu Pētersoni – Lazdāni.
Jūs ansambli vadāt kopš 2012. gada. Spriežot pēc iespaidīgā ansambļa panākumu saraksta, varētu domāt, ka “Daiļradē” dejo profesionāli dejotāji?
Nē, visi dejotāji ir amatieri pašdarbnieki. Visi ir kustīgi, visi spēj apvienot studijas, darbu, dejošanu, koncertus. Ikdienā mūsu nodarbības ir divas reizes nedēļā, trīs stundas jauniešu jeb A grupas dejotājiem dejotājiem, divas ar pusi – vidējai jeb B grupai. B grupā dejo tie, kuri beiguši aktīvās dejas gaitas, bet bez dejas tomēr nevar iztikt. Vecums nav strikti noteikts, mēs paši savā starpā esam definējuši, ka jaunieši ir no 18 līdz 30 gadiem, vidējās paaudzes dejotāju vecums ir aptuveni sākot no 30 gadu vecuma. Šajā vecumā lielākā daļa kļūst par ģimenes cilvēkiem, viņiem parādās citas prioritātes dzīvē, ne tikai dejošana.
Amatieru, pašdarbnieku deju grupas prasa lielu iesaisti no dejotājiem. Mēs paši organizējam koncertus, paši producējam, šujam kostīmus, ko profesionālā vidē cilvēki, droši vien, līdz galam nesaprot. Mums nedaudz palīdz pilsētas pašvaldība un valsts, kas nodrošina vadītājas atlīdzību, telpu īri un daļēji palīdz sarūpēt un apmaksāt mūsu skaistos tautas tērpus, bet, ja gribam kaut ko sasniegt, ikvienam jādara ļoti daudz, lai tas zvaigznes varētu sasniegt.
Jūs ilgstoši un ar panākumiem esat strādājusi arī ar bērniem. Vai kāds no viņiem turpina savas dejotāja gaitas arī “Daiļradē”?
Ar Rīgas Franču liceja deju grupu “Auseklītis” es vairs nestrādāju. Tur pagājuši gandrīz 30 manas dzīves gadi. Tagad deju grupu tagad vada ansambļa “Daiļrade” dejotāja un mana asistente Paula Āboliņa. Uzskatu, ka bērniem pretī tomēr vajadzīgs jauns cilvēks, kam ir nepieciešamā (milzīgā) enerģija, spēks un izdoma, lai viņus noturētu.
Franču licejā, pateicoties labai izglītībai, liela daļa jauniešu izvēlas studēt ārzemēs. Kādreiz man bija tāda cerība, ka mani skolēni pabeigs skolu un turpinās dejot līdz sirmam vecumam, un mēs kopā novecosim, tomēr saprotu, ka viņu prioritāte nav dejošana, bet izglītība. Esmu ļoti priecīga, kad saņemu vēstules no saviem bijušajiem dejotājiem, ka viņi mani atceras. Lielākā daļa no viņiem atzīst, ka deja ir tā, kas viņiem iemācījusi dzīvi uztvert plašāk, ka viņi nav kļuvuši par tādiem, kuri brīvajos brīžos sēž mājās un skatās televizoru. Pēc atgriešanās Latvijā daži no viņiem atgriežas arī pie dejošanas.
Kā jūs raksturotu tautas deju attīstību Latvijā. Vai notiek diskusijas par tradicionālo mantojumu un kā tas sadzīvo ar moderno deju?
Domāju, ka jāsaprot robežšķirtne starp folkloras kopām, kas ļoti izzina un kopj tradicionālo dejošanu un muzicēšanu. Skatuviskā tautas deja, kas ienāk līdz ar Dziesmu un deju svētku kultūru, tomēr ir kaut kas cits. Tajā, protams, apvienojas klasikas un tautas dejas elementi. Šodien sevi ļoti spilgti piesaka laikmetīgā deja. “Daiļrade” ir pamanīta arī pasaules mērogā, jo mēs esam vieni no pirmajiem, kas tradicionālo tautas deju apvieno ne tikai ar klasisko deju, bet arī ar laikmetīgās dejas elementiem. Mums tas šķiet labāks, saprotamāks apvienojums, jo laikmetīgā dejā ķermeņa kustības ir brīvākas, tā nav tik stingros rāmjos kā klasiskā deja. Līdz ar to var labi apvienot ar tautiskajiem elementiem. 2017. gadā mēs piedalījāmies konkursā “Rīgas pavasaris”. Tur žūrijas komisijā ir ietekmīgi dejas speciālisti no visas pasaules. Ieraudzījuši mūs uz šī konkursa skatuves, viņi ļoti augstu novērtēja mūsu dejas stilu un teica – šis ir folkbalets, jauns atzars tautas skatuviskās dejas žanrā un uzsvēra, ka tam noteikti vajadzētu attīstīties plašāk. Ir 21. gadsimts, arī dejā ir jānotiek radošam procesam un attīstībai.
Ko rādīsiet savā koncertā Grand Rapidu DeVos koncertzālē 2. jūlijā?
2025. gadā ansamblis “Daiļrade” svin savu 35. jubileju. To atzīmējot, esam radījuši vērienīgu koncertuzvedumu par Jāņiem “ Jāņu nakti darināju”. Radošajā sastāvā ir spilgtas Latvijas kultūras personības – režisors Jānis Jonelis, komponists Kārlis Auzāns, kurš uzrakstījis mūziku speciāli šim uzvedumam, horeogrāfe Lillija Lipore, scenārija autore - dramaturģe Linda Rudene, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa. Dziedājumu ierakstījis Latvijā ļoti iemīļotais jauniešu koris “Sõla”. Uzveduma dejas ir praktiski iestudētas, patlaban notiek lielais darbs, lai to visu noslīpētu.
Latvijā būs bijušas dažas šī uzveduma izrādes, bet tas lielais noslēgums paredzēts pie jums Amerikā.
Vai piedalīsieties arī svētku gājienā un deju lieluzvedumā?
Mēs piedalīsimies visās norisēs, kādas vien būs iespējamas un kur vien mūs ņems pretī. Esam piekrituši būt lieluzvedumā kopā ar visiem dejotājiem. Vedīsim un parādīsim arī mūsu jaunrades sniegumu – horeogrāfa Antona Freimana brīnišķīgo deju ar Jēkaba Jančevska mūziku, tituldziesmu “Saule, saule, mēnestiņ” no filmas “Zeme, kas dzied”. Manuprāt, tā ir brīnišķīga deja, kas, es ceru, patiks arī jums, ne tikai mums.
Mēs ļoti gaidām tikšanos ar jums. Dejotāji ir priecīgi un satraukti. Mēs braucam pārstāvēt Latviju un braucam pie jums ar vislabākajiem nodomiem.
Paldies par sarunu un uz tikšanos Grand Rapidos nākamā gada jūlijā!
Publicātes foto.